Iedzīvotāju ekonomiskās situācijas vērtējums un nākotnes plāni

Kantar 2023. gada novembrī veica pētījumu par iedzīvotāju mājsaimniecības ekonomiskās situācijas vērtējumu, finanšu paradumiem, kā arī par ikdienas un ne-ikdienišķu pirkumu veikšanu un plānošanu tuvākajā nākotnē.

Pētījuma rezultāti atklāj, lai arī kopumā lielākā daļa iedzīvotāju šobrīd savas mājsaimniecības ekonomisko situāciju vērtē samērā vai ļoti labi (58%), tomēr kopumā iedzīvotāji ir mazāk optimistiski noskaņoti nekā bija pirms diviem vai trim gadiem COVID pandēmijas periodā. Trešdaļa iedzīvotāju 2023. gada novembrī savas mājsaimniecības ekonomisko situāciju vērtē kā drīzāk vai ļoti sliktu. Pēdējo divu gadu laikā augstais inflācijas līmenis un ar to saistītais cenu kāpums ir veicinājis nozīmīgu mājsaimniecību ekonomiskās situācijas vērtējuma pasliktināšanos.

Iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības vidējie ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir zemāki (līdz 500 EUR), mājsaimniecības ekonomisko situāciju biežāk vērtā kā sliktu (62%). Savukārt ievērojami pozitīvāk savas mājsaimniecības ekonomisko situāciju vērtē iedzīvotāji, kuru vidējie ikmēneša ienākumi uz vienu cilvēku ģimenē ir sākot no 1001 EUR vai vairāk (80%).

Aptuveni puse iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai

Aptuveni puse (54%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā 18-65 gadi dzīvo “no algas līdz algai” jeb visi mēnesī saņemtie ienākumi aiziet ikmēneša maksājumos un ikdienas pirkumos, un brīvi līdzekļi pāri nepaliek. Savukārt lielai daļai iedzīvotāju (41%) izdodas finanšu līdzekļus atlikt kādiem ne-ikdienišķiem pirkumiem vai veidot uzkrājumus.

 

Puse iedzīvotāju veic uzkrājumus – lielākoties procentuāli nelielus

Neraugoties uz to, ka mājsaimniecības ekonomiskās situācijas vērtējums kopš 2020. gada ir pasliktinājies, uzkrājumus joprojām veido aptuveni puse (52%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vairums iedzīvotāju, kuri veic uzkrājumus, uzkrāj nelielas summas – gandrīz puse iedzīvotāju (48%) atliek uzkrājumos līdz 10% no ikmēneša ienākumiem. 16% iedzīvotāju atliek 11-20% no ienākumiem, un tikpat liels iedzīvotāju īpatsvars uzkrājumu veidošanai atvēl virs 20% no ienākumiem. Galvenais uzkrājumu veikšanas veids, līdzīgi kā tas bija pirms diviem gadiem, ir līdzekļu uzkrāšana savā bankas kontā. Retāk nekā iepriekš iedzīvotāji uzkrāj līdzekļus skaidrā naudā, 3.pensiju līmenī vai izmantojot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, bet biežāk – investējot akcijās, vērtspapīros vai noguldot bankas depozītā.

Ikdienā veikto “pirkumu grozs” ir pieaudzis

Pēdējo trīs gadu laikā (kopš COVID pandēmijas sākuma 2020. gada maijā) kopumā ir mainījušās pircēju vajadzības un iepirkšanās paradumi. Šobrīd iedzīvotāji salīdzinoši mazāk iegādājas pārtikas produktus, nekā tas bija pandēmijas sākumā, kad tika veidotas pārtikas rezerves. Toties ir pieaugusi gatavo ēdienu iegāde ar piegādi uz mājām. Mazāk tiek iegādāti medikamenti, sadzīves ķīmija un uzkopšanas līdzekļi. Mazinājies arī dārzkopības preču iegādes īpatsvars, kas ir saistīts ar sezonalitāti. Savukārt nozīmīgākais pieaugums vērojams apģērba un apavu iegādē, bezalkoholisko dzērienu, apdrošināšanas pakalpojumu, mēbeļu un interjera priekšmetu, kā arī vairāku citu kategoriju preču un pakalpojumu iegādē.

Lielākus pirkumus plāno un var atļauties veikt nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju

Galvenie ne-ikdienas pirkumi, kurus iedzīvotāji plāno veikt tuvāko 6 mēnešu laikā, ir ceļojums (24%), būvmateriāli mājokļa remontam (20%), mēbeles vai citas preces mājokļa iekārtojumam (18%), sadzīves tehnika un mājsaimniecības elektroierīces (16%) vai mobilās un viedierīces (11%).

Ņemot vērā, ka iedzīvotāji kļūst ekonomiski “jūtīgāki”, uzņēmumiem ir laiks pievērst vairāk uzmanības produktu un pakalpojumu cenošanas jautājumiem un jaunu piedāvājumu izstrādei dažādām sociāli ekonomiskajām iedzīvotāju grupām.

Ja vēlaties noskaidrot, kādas produktu īpašības dažādu mērķa grupu pircējiem ir svarīgas Jūsu nozarē un kā celt Jūsu produkta vai pakalpojuma vērtību un cenas toleranci – sazinieties ar mums!

Par pētījumu

Pētījumu par Iedzīvotāju ekonomiskās situācijas vērtējumu un nākotnes plāniem Kantar veica vairākos posmos laikā no 2020. gada marta līdz 2023.gada novembrim. Ar interneta (CAWI) starpniecību visā Latvijā katrā pētījuma posmā tika aptaujāti Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 65 gadiem.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs attiecīgās mērķa grupas kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.