Divu gadu laikā ir būtiski samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu

Kantar veikto darbinieku pētījumu rezultāti liecina, ka pārāk liela darba slodze ir viens no biežāk minētājiem iemesliem, skaidrojot savu negatīvo emocionālo labsajūtu darbā un apsverot darba maiņas iespējas.

Aptuveni 1/4 (28%) strādājošo savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu

Sekojot līdzi dažādiem ar darbu un darba vidi saistītiem aspektiem, pētījumu kompānija Kantar arī šogad veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus aktuālus jautājumus, tostarp, kāda ir strādājošo darba slodze un tās izmaiņas dinamikā.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka trīs no pieciem (59%) strādājošajiem savu daba slodzi vērtē kā atbilstošu, kamēr katrs trešais (34%) kā neatbilstošu – pārāk augstu (28%) vai pārāk zemu (6%).

Raugoties uz aktuālā pētījuma rezultātiem, atklājas, ka savu darba slodzi kā atbilstošu salīdzinoši biežāk raksturo tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 40 stundas, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie, darbinieki, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, pozitīvi vērtē savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru, strādājošie, kuri neapsver darba maiņas iespējas, darbinieki, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā vērtē kopumā pozitīvi, un kuri pēdējā gada laikā nav piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Savukārt to, ka viņu darba slodze ir pārāk augsta, vidēji biežāk norāda tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, izglītības jomā nodarbinātie, strādājošie, kuri ar savu pašreizējo darbu un arī ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir kopumā neapmierināti, tie, kuri apsver darba maiņas iespējas, darbinieki, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu dzīvē un darbā vērtē kopumā negatīvi, un kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Savu darba slodzi kā pārāk zemu biežāk nekā caurmērā raksturo tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 1 līdz 39 stundas, kā arī darbinieki, kuri apsver darba maiņas iespējas.

Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva norāda, ka “gan pārāk augsta, gan pārāk zema darba slodze var būt par iemeslu darbinieku neapmierinātībai, motivācijas zudumam un darba maiņas iespēju apsvēršanai”.

Aplūkojot datus dinamikā, redzams, ka, salīdzinot ar Covid-laika periodu, divu gadu laikā ir būtiski samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu, iezīmējoties tendencei pieaugt to strādājošo īpatsvaram, kuri savu slodzi raksturo kā pārāk augstu.

29% darbinieku strādā vairāk par normālo nedēļas darba laiku, t.i. 41 un vairāk stundas

Pētījuma rezultāti atklāj, ka aptuveni puse jeb 49% darbinieku Latvijā strādā normālo nedēļas darba laiku, t.i. 40 stundas, kamēr katrs piektais (19%) nedēļā strādā 1 līdz 39 stundas, bet 29% strādā 41 un vairāk stundas.

Interesanti atzīmēt, ka gan tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 40 stundas, gan arī tie, kuri nedēļā strādā mazāk, t.i., 1 līdz 39 stundas, salīdzinoši biežāk savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu.

Tai pat laikā darbinieki, kuri nedēļā strādā 1 līdz 39 stundas savu darba slodzi salīdzinoši biežāk vērtē arī kā pārāk zemu. Savukārt tie, kuri strādā 41 un vairāk stundas, likumsakarīgi caurmērā biežāk to vērtē kā pārāk augstu.

Aplūkojot darbinieku profilu, kuri strādā vairāk par normālo nedēļas darba laiku, t.i.,  41 un vairāk stundas, atklājas, ka biežāk nekā vidēji tie ir darbinieki ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1301 EUR) mēnesī, vadītāji, kuru pakļautībā ir citi darbinieki, darbinieki, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši 16 un vairāk gadus, strādājošie kuri ar savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru ir kopumā neapmierināti,  darbinieki, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu vērtē kopumā negatīvi un kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši profesionālās “izdegšanas” pazīmes.

Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro:  “Ilgstoši pārmērīga darba slodze var darbiniekiem izraisīt stresu, nogurumu un izdegšanu. Organizācijās ir svarīgi pievērst uzmanību tiem darbiniekiem, kuri strādā vairāk par noteikto laiku, un identificēt šīs pārmērīgās darba slodzes iemeslus – kādās situācijās un kāpēc darbinieki ir pārslogoti? Darba slodzes izvērtējums ir būtisks, lai panāktu līdzsvaru starp darba kvalitāti, produktivitāti, un darbinieku apmierinātību, lojalitāti”.

Par pētījumu

Pētījumu par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2023. gada 25. līdz 27. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 darba ņēmēju.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.

Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva

Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com