Šī gada jūnijā man bija iespēja papildināt savas profesionālās kompetences, kopā ar LPVA kolēģēm apmeklējot starptautisku digitalizācijas konferenci Digital Enterprise Show 2023 Malagā, Spānijā – Next is Now, kurā nozīmīga daļa bija arī HR samitam. 

Konferencē digitalizācijas eksperti skaidroja, ka kļūšana par digitālāku uzņēmumu sākas ar skaidru vīziju, un tas nav tas pats, kas izmantot digitālās tehnoloģijas tikai, lai uzlabotu pašreizējos uzņēmējdarbības modeļus, nevis radītu jaunus produktus, pakalpojumus un modeļus. Jāņem vērā arī, ka tas, kas darbojas tagad, ne vienmēr garantē uzņēmuma izdzīvošanu nākotnē, ilgbūtības veidošanu, spēju pielāgoties dažādiem notikumiem un mainīgajiem tirgus apstākļiem, mūsu “jauno normālo”. 

Aktuālākās konferences tēmas, kuras uzrunāja mani, liek secināt, ka starptautiskā vidē tās ir līdzīgas arī Latvijā aktuālajam - inovācijas attīstošā un atbalstošā darba vidē, e-apmācības, tehnoloģiju iespējas un priekšrocības, mākslīgā intelekta pielietošana darba vidē, organizācijas kultūra un attālinātā darba vide, dzīvilga mācīšanās, pārmaiņu vadība un līderība. 

Diskusijās konferencē pieaicinātie jomas eksperti uzsvēra, ka nepieciešams radīt nākotnes vīziju un nepārtraukti veidot iespējas — gan tehnoloģiskas, gan cilvēciskas — kas ļauj sasniegt nākotnes mērķus. Lai paātrinātu divējādo pārkārtošanos — zaļo un digitālo — lai veicinātu transformāciju un stimulētu jaunas iespējas.

Mākslīgā intelekta ieviešana tika prezentēta kā nākotne un revolūcija darbvietās: no riska līdz iespējai sasniegt labākus rezultātus. Mākslīgais intelekts jau tiek izmantots cilvēku aizstāšanai, izpildot dažādus darba pienākumus, kas rada riskus esošiem darbiniekiem. Tomēr, tas arī norāda, ka cilvēkiem jāpilnveido savas prasmes, jāapgūst tehnoloģijas, jo MI bez cilvēka, kurš prot lietot MI tehnoloģijas, vēl neiztiek. Savā ziņā MI ir gan kā drauds darbinieka amatam un karjerai, gan tā ir iespēja darbiniekiem apgūt jaunas prasmes, pilnveidoties, būt uz attīstību vērstās pārmaiņās darba vidē. 

Konferencē jomas eksperti uzsvēra, ka pastāvīga digitalizācija un mainīgie uzņēmējdarbības modeļi revolucionizē talantu kultūru. Mākslīgā intelekta potenciāls un tehnoloģiju attīstība pārveido darbavietas, radot jaunus profilus un izveidojot dzīvilgu mācīšanos, jaunas izglītības tehnoloģijas, t.sk. e-apmācības un tāldarba konsolidāciju, kas ietver attālināto darbu un darbinieku iespēju strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Faktiski tas raksturo šodienas cilvēkresursu evolūciju konkurētspējīgā darba vidē. 

Atsaucoties uz vienu no konferences diskusijās apspriesto -  Pasaules Ekonomikas forums nesen norādījis, ka gandrīz 80% no vispieprasītākajām darbvietām 2030. gadā vēl nav radītas, tāpēc nepieciešama pastāvīga apmācība, lai reaģētu uz šo attīstību. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka papildus tam ir izaicinājums - trūkst profesionāļu ar digitālajām prasmēm un kompetencēm. Pandēmija ir iezīmējusi pagrieziena punktu darba vietu attīstībā, veicinot tehnoloģisko paātrinājumu. Tā rezultātā pēdējos gados darba vietās ir izgudrotas jaunas mācību metodes, radot jaunu lietotāju pieredzi, ko veicina mākslīgais intelekts un organizācijās izveidotās e-mācību platformas jau veiksmīgi darbojas arī liela apmēra starptautiskās organizācijās.   

Lai arī daudz tiek veltīts tehnoloģiju attīstībai, tika arī atgādināts, ka nozīmīga ir cilvēku talantu attīstība un ilgtspējas nodrošināšana organizāciju attīstībā. Organizācijas meklē iespējas un turpina veidot uz cilvēkiem vērstu organizācijas kultūru. Attīstoties tehnoloģijām un dažādām globālām iespējām, talanti vēl izteiktāk domā, kur un kāpēc strādāt. Līdz ar to vadītājiem un organizācijām, lai piesaistītu un ilgtermiņā noturētu talantus, ir jārod atbilstošs darbinieku vajadzību nodrošinājums, ņemot vērā darbinieka nepieciešamību (saglabājot līdzību ar Maslova piramīdu) pēc darba & privātās dzīves mērķa, izaugsmes, savstarpējās saiknes, atzinības saņemšanas un drošības, kas ietver arī privāto datu aizsardzību. 

Un, lai ar organizācijai nepieciešamajiem talantiem spētu veiksmīgi strādāt ilgtermiņā, organizāciju dažādu jomu līderiem pašiem ir nozīmīgi attīstīt svarīgākās vadīšanas prasmes darba vietās:

• citu motivēšana;
• potenciāla veicināšana,
• iedvesmojoša uzticēšanās,
• uzņemšanās un atteikšanās no atbildības,
• stratēģiskā domāšana,
• mērķu un ekspektāciju izvirzīšana ikvienam,
• atgriezeniskās saites sniegšana un saņemšana,
• komandas saliedēšana.

Kā konferencē uzsvēra eksperti, digitalizācija nesaraujami ir saistīta ar apmācību, un pašreizējais konteksts, ko raksturo nepārtraukta mācīšanās, nozīmē, ka zināšanas neaprobežojas tikai ar universitātes vai skolas posmu, bet sniedzas visā cilvēka darba mūžā – dzīvilga mācīšanās, kas pazīstams kā "mūžizglītība".  Šajā ziņā jaunākās izmaiņas tehnoloģiskajos risinājumos ir novedušas pie tā, ka darba ņēmējiem ir jāiziet pārkvalificēšanās procesi, lai saglabātu konkurētspēju. Un tā ir tendence, kas, pēc ekspertu domām, tuvākajos gados palielināsies. Līdz ar to tiek radīti uzņēmumi, kas piedāvā akadēmisko-profesionālo attīstību, analizējot organizācijai nepieciešamo, izvērtējot esošo/potenciālo darbinieku kompetences, piedāvā patstāvīgu apmācību un veidu, kā organizācijas var izmantot priekšrocības no tās. 

Līderi, digitālie vadītāji un novatori nerimstoši meklē jaunus ceļus, kā uzvarēt: ātri izmantot iespējas, efektīvi tās pielietot, radīt saistošu pieredzi visām ieinteresētajām personām un turpināt meklējumus par to, kas notiks tālāk. Lai būtu līderos, obligāti ir jāpieņem, ka NEXT IS NOW!

Signe Simanoviča, LPVA valdes locekle