Kādas ir labākās dienas darbā un kā to izmantot darbinieku motivēšanā

Vai esat pamanījuši, ka dienas, kad mēs jūtamies īpaši labi, ir tās dienas, kad esam kaut ko sasnieguši? Beidzot pavirzījies uz priekšu iestrēgušais projekts, pabeigta iesāktā atskaite, veiksmīgi novadīta sanāksme... Dažkārt pat tik mazi ikdienas notikumi kā pozitīva telefonsaruna ar klientu vai kāda kolēģa sagādāta informācija var darba dienu pārvērst par izdevušos. Savukārt, ja kaut kas nav veicies, diena tiek pasludināta par sliktu.

 

Hārvarda biznesa skolas zinātnieku veiktie pētījumi ir apstiprinājuši, ka progress darbā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var pacelt ne tikai mūsu emocionālo stāvokli, motivāciju un uztveri, bet arī radošumu. Pat niecīgas uzvaras var radīt lielu atšķirību pašsajūtā un uzvedībā, un interesanti, ka tās atbalsojas ne tikai pašā cilvēkā, bet arī apkārtējos kolēģos, veicinot labāku atmosfēru un sadarbību.

 

Pētījumā, kurā piedalījās 238 cilvēki no septiņām kompānijām, tika noskaidrots, ka progress darbā bija vērojams 76% no dienām, kad cilvēkiem bija labs garastāvoklis, bet neveiksmes bija sastopamas tikai 13% apmērā laba garastāvokļa dienās. Neveiksmes toties tika piedzīvotas 67% no sliktā garastāvokļa dienām, un daudzās no tām parādījās arī tādi notikumi, kas kavē darbu, vieš nenoteiktību, šaubas un atņem drosmi. Šajās dienās pētījuma dalībnieki ziņoja par vilšanos, bailēm, skumjām un zemu motivāciju, savukārt labās dienas radīja prieku, siltumu un lepnumu, kā arī lielāku ieinteresētību par savu darbu.

 

Nesen Latvijas Biznesa konsultantu asociācija publicēja Personāla attīstības tendenču apskatu, kurā secināts, ka viena no Latvijas uzņēmumiem aktuālākajām tēmām izmaksu taupīšanas kontekstā ir - "kā motivēt darbiniekus ierobežotu līdzekļu apstākļos". Atstājot malā materiālo stimulēšanu, šobrīd diskusijās par motivēšanas iespējām dominē vadītāju paustā atzinība par labu darbu, atbalsts, komunikācija. No Hārvarda biznesa skolas pētījuma izriet, ka iedarbīgs motivators būtu darbā sasniegtais progress, kas veicinās labu noskaņojumu un uzlabos darba sniegumu. Un arī otrādi - stagnēšana bez jebkādiem pozitīvas virzības apstiprinājumiem būs stipri vien demotivējoša.

 

Kā vadītāji varētu palielināt un rosināt progresa izjūtu? Pirmkārt jau, protams, ir jāzina, kas ir tas, ko mēs tiecamies sasniegt. Uzslavas "par neko" īpaši nemotivē, jo neveiksmes var novest cilvēku pie vienaldzības, tai skaitā vienaldzības pret atzinības saņemšanu, un likt izjust vispārēju nepatiku pret darbu. No otras puses, lieli, ilgtermiņa sasniegumi ir pārāk reti, lai šo panākumu atzīmēšanu varētu izmantot ikdienas vadībā un motivēšanā. Tomēr pozitīva ietekme ir arī mazām uzvarām un sasniegumiem. Pat, ja notikumam ir maza ietekme uz projektu kopumā, tas var ievērojami ietekmēt cilvēku pašsajūtu un līdz ar to radošumu un produktivitāti.

 

Lai veicinātu to, ka šie mazie sasniegumi darbā rodas, vadītājs var atbalstīt darbiniekus ikdienā - piemēram, uzstādīt skaidrus mērķus, dot autonomiju, nodrošināt pietiekami daudz laika un resursu, ļaut brīvi izteikt savas idejas, informēt u.tml. Svarīgs ir arī emocionālais atbalsts - cieņa, atzinība, iedrošinājums, koleģialitāte, emocionālās labsajūtas veicināšana. Tikpat svarīgi kā svinēt mazās uzvaras, ir arī tas, lai vadītājs iespēju robežās censtos samazināt ikdienas grūtības un šķēršļus darbā. Viena no kļūdām, ko pieļauj vadītāji, ir prasīt darba izpildi, bet nenodrošināt nekāda veida palīdzību.

 

Vai tas izklausās pašsaprotami? Darbinieku aptaujas tomēr rāda, ka pat tad, ja vadītāji to zina, viņi to ikdienā nedara. Protams, jāņem vērā arī tas, ka par šāda veida motivēšanu var runāt tikai tad, ja cilvēkam tas, ko viņš dara, šķiet nozīmīgs un jēgpilns, ja viņam ir mērķi, uz ko darbā tiekties, nevis tikai "pienākums" atsēdēt no deviņiem līdz sešiem un saņemt algu.