Sākums





Lietotājs:
Parole:

LPVA biedru stāsti

46014

UZŅĒMUMI GATAVI NODARBINĀT PERSONAS AR INVALIDITĀTI
Apskatīt komentārus (0)


18.06.2014


71% aptaujāto darba devēju uzskata, ka personu ar invaliditāti nodarbināšana ir labs piemērs sabiedrības solidaritātei, divas trešdaļas aptaujāto ar pieredzi personu ar invaliditāti nodarbināšanā apgalvo, ka invaliditāte būtiski neietekmē darbinieka sniegumu, bet 49% respondentu domā, ka šādas personas nodarbināšana sekmē pozitīvu atmosfēru uzņēmumā. Tomēr, vaicāti par to, kas kopumā uzņēmējus attur no cilvēku ar invaliditāti pieņemšanas darbā, 66% aptaujas dalībnieku nosauc apgrūtināto atlaišanu no darba arī tādā gadījumā, ja cilvēks neveic savus darba pienākumus, veic tos nekvalitatīvi vai citādi pārkāpj darba noteikumus, tāpēc efektīvs risinājums personu ar invaliditāti pieņemšanas darbā veicināšanai būtu izmaiņas Darba likumā.


61% aptaujāto uzskata, ka veicinošs faktors varētu būt arī finansiāls atbalsts no valsts. Tajā pat laikā, lielākā daļa aptaujāto atzinuši, ka būtu gatavi par uzņēmuma līdzekļiem maksāt atalgojumu personai ar invaliditāti, kā arī apmācīt personu ar invaliditāti un sagatavot, apmācīt kolēģus (attiecīgi 66% un 64%). Turklāt, vērtējot to, cik lielā mērā nodokļu atlaides iespaidotu uzņēmēju vēlmi pieņemt darbā šādus darbiniekus, vidējais vērtējums starp aptaujātajiem uzņēmumiem ir 4.48 skalā no 1 līdz 10, kur 1 nozīmē, ka nav nekādas ietekmes uz lēmumu, bet 10 – ļoti liela ietekme uz lēmuma pieņemšanu. 2% aptaujāto arī uzskata, ka uzņēmums būtu gatavs nodrošināt finansiālu atbalstu personas nokļūšanai ar specializēto transportu no mājām uz darba vietu un atpakaļ.


Tas atklāts pētījumu centra SKDS sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju veiktajā aptaujā, kas interneta vidē notika no 26.maija līdz 4.jūnijam. Pētījuma iniciators ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, un aptauja veikta invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveides projekta ietvaros, lai uzsāktu diskusiju par invaliditātes ekspertīzes mērķi un pāreju no slimības smaguma pakāpes novērtēšanas uz darbspēju zuduma pakāpes izvērtēšanu un atlikušo darba spēju noteikšanu, kas vienlaikus nozīmē, ka nepieciešams diskutēt par atbalsta pasākumiem personu ar ierobežotām darba spējām intergrācijai darba tirgū.


Aptaujā piedalījās 108 uzņēmumu personāla vadītāji, t.sk. 37% respondentu pārstāvēja uzņēmumus ar 50 līdz 249 darbiniekiem, bet 46,3%  - uzņēmumus, kuros nodarbināti 250 un vairāk darbinieki. Vairāk kā puse (55%) no aptaujātajiem uzņēmumiem patlaban nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, 16% uzņēmumu iepriekš tika nodarbināti cilvēki ar invaliditāti. 40 uzņēmumos jeb 27%  respondentu nedz iepriekš, nedz patlaban personas ar invaliditāti nav nodarbinātas, taču 28 uzņēmumi pieļauj iespēju, ka varētu nodarbināt personu ar invaliditāti.
Gan uzņēmumos, kuros patlaban tiek nodarbināti cilvēki ar invaliditāti, gan uzņēmumos, kur personas ar invaliditāti nodarbinātas iepriekš, biežāk norādītais šo personu invaliditātes veids ir „citi funkcionālie traucējumi”, piemēram – sirds un asinsvadu slimības, hemofilija, audzēji, un citi, kā arī kustību traucējumi. Visbiežāk minēts, ka darbinieks ar invaliditāti darbu ieguvis, atsaucoties uz darba sludinājumu, un lielākajā  daļā šo uzņēmumu darbinieks ar invaliditāti ir speciālists, kurš nestrādā fizisku darbu. Populārākie darba pienākumi šo darbinieku vidū ir darbs ar klientiem, konsultācijas, klientu problēmsituāciju risināšana, darbs grāmatvedībā, ar datu sistēmām un informācijas tehnoloģijām.


Vairumā uzņēmumu, kuriem ir pieredze personu ar invaliditāti nodarbināšanā, nav nācies īpaši pielāgot telpas, tāpat arī nav veikta īpaša darbinieku sagatavošana, taču teju visos gadījumos darbiniekam ir nodrošināta īpaša atbalsta persona.
Uzņēmumos, kur cilvēks ar invaliditāti ticis nodarbināts iepriekš, aptuveni ceturtā daļa bijušo darbinieku ar invaliditāti to ieguvuši, strādājot uzņēmumā, un turpinājuši strādāt uzņēmumā arī pēc tam, un nedaudz mazāk kā puse respondentu šajā grupā uzskata, ka saslimšana ietekmēja darbinieku ar invaliditāti profesionālo sniegumu, piemēram, šie darbinieki strādāja lēnāk kā citi. Izplatītākie darba attiecību pārtraukšanas iemesli – darbinieks aizgāja pēc paša vēlēšanās vai arī veselības stāvokļa dēļ. Aptuveni trešdaļā šo  uzņēmumu darbinieki ar invaliditāti nostrādāja vairāk kā 5 gadus.


Aptauja arī atklāj, ka 81% aptaujāto zina, ka pirms darbinieka stāšanās darbā darba devējs var nosūtīt viņu pie arodslimību ārsta vai citiem speciālistiem veselības pārbaudes un funkcionālo izmeklējumu veikšanai, tādējādi noskaidrojot, vai potenciālais darbinieks drīkst, ir piemērots vai spējīgs veikt konkrētos darba uzdevumus, tomēr tikai 21% aptaujāto ir informēti par Nodarbinātības Valsts aģentūras aktivitātēm, kuru ietvaros tā nodrošina ergoterapeita konsultāciju un apmaksā daļu no izdevumiem, kas saistīti ar darbavietas iekārtošanu cilvēkam ar invaliditāti.


Aptauja īstenota kampaņas „Novērtē to, kas Tev ir!” ietvaros, kas ir daļa no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (1DP/1.4.1.2.1./08/IPIA/NVA/001). Kampaņas ietvaros laikā līdz 2014.gada 15.decembrim tiks īstenotas daudzveidīgas sabiedrības informēšanas un iesaistes aktivitātes par pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmu šobrīd un iecerēm nākotnē.


Papildu informācija:
Jana Duhovska, SIA „Eko Media” Projektu direktore: jana@ekomedia.lv; 29225766.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Copyright websoft.lv