Blogi






Lietotājs:
Parole:

LPVA biedru stāsti

Ieskats darba drošības aktualitātēs
25.10.2017

Ligita Pundiņa, AS Latvijas valsts meži, Personāla vadības departamenta vadītāja, LPVA padomes locekle


Darba drošība un veselības aizsardzība ieņem būtisku lomu darbinieka dzīvē, jo aptuveni trešo daļu no sava mūža mēs pavadām darbā. Likumsakarīgi, ka personāla vadītāja profesijas standartā viena no darbības jomām ir darba aizsardzība, t.i., jautājumi, apstākļi, riska faktori, kas var ietekmēt darbinieka drošību un veselību. Viens no pasaules līmeņa forumiem šajā jomā ir darba drošības un veselības aizsardzības kongress, kas jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vadošo darba vides un darba aizsardzības profesionāļu forumu. Kongress, apvienojot biznesa speciālistus, praktiķus, vadītājus, globālo uzņēmumu pārstāvjus, vadošos zinātniekus, pedagogus, profesorus, dažādu nozaru speciālistus, četru dienu laikā iepazīstina ar novitātēm un visaptverošu praksi nozarē. Viens no būtiskākajiem kongresa pienesumiem tā dalībniekiem ir iespēja apmainīties ar zināšanām, pieredzi un labu praksi. Tas dod iespēju veidot tīklu, stiprināt attiecības un izpētīt sadarbības iespējas.

 

Kongresa vēsture. 1955.gadā šo iniciatīvu izveidoja Starptautiskais darba organizācija (ILO) un Starptautiskā sociālās apdrošināšanas asociācija (ISSA), kuras pirmo Pasaules kongresu organizēja Romā. Tobrīd uzmanība tika pievērsta pieredzes un informācijas apkopošanai par jaunām tehniskajām izmaiņām darba vides profilakses jomā. Kopš tā laika akcenti darba drošības un veselības aizsardzības jomā ir būtiski mainījušies, to ietekmē ne tikai valsts politika, likumdošana, sociālā aizsardzība, sociālā nodrošināšana, bet arī psiholoģijas un neirozinātnes atziņas, personāla vadība, un darbinieku iesaistīšana.

 

Šī gada kongresa galvenā tēma bija “vision zero” , veselīgs darbs un veselīga dzīve, kā arī uz cilvēku vērsta profilakse. “Vision zero” ideja radās kā daudzfunkcionāls ceļu satiksmes drošības projekts, kura mērķis ir izveidot automaģistrāļu sistēmu, kurā nav ceļu satiksmes negadījumu vai nopietnu traumu. Ideja radās Zviedrijā, ko 1997. gada oktobrī apstiprināja Zviedrijas parlaments. Vēlāk to pārņēma globālās darba aizsardzības organizācijas. Vīzijas pamatnostādnes ir pret tradicionālo izmaksu un ieguvumu salīdzinājumu, kā prioritāti nosakot cilvēka dzīvību un veselību, kuras zaudējot nav alternatīvi ieguvumu sabiedrībā. Vīzijas mērķi ir likvidēt nelaimes gadījumus noteiktā laika posmā ar skaidrām, izmērāmām stratēģijām. Vīzija paredz starpnozaru pieeju, apvienojot visas ieinteresētās puses, kā arī risinājumus, t.sk., tehnoloģiskos un politiskos risinājumos. Kongresā daudz tika diskutēts par vision zero – 7 zelta likumiem: par līderību, un tās lomu šajā procesā, par darba drošības sistēmām, programmām un risku kontroli, par nepieciešamo kompetenču attīstību un īpaši akcentējot investīcijas darbiniekos – veidojot tajos izpratni par atbildību par savu dzīves veidu un veselību.

 

Veselīgs darbs - veselīga dzīve. Tā kā dzīves ritms kļūst straujāks, komplicētāks, pieaug arī integrētas pieejas nozīme attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselību.
Viens no aspektiem ir veselīgs dzīves veids. Eiropas, kā arī Amerikas un Kanādas pētījumi liecina, ka liekais svars un aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimības, diabēts ir veselības apdraudējumi, ko galvenokārt izraisa "neveselīgs" dzīvesveids. Mūsdienās dzīvesveids nav tikai privāts jautājums: šobrīd veselība tiek uzskatīta par būtisku darba spēju un nodarbinātības iespēju faktoru. Arvien vairāk darba devēju ir saskatījuši saikni starp cilvēka dzīvesveida ieradumiem, labu veselību un produktivitāti. Viens no veselīga dzīves veida pīlāriem ir mentālā veselība. Līdz ar to kongresā liela daļa diskusijas bija par psihoemocionālo risku mazināšanu. Psihoemocionālie vai psihosociālie riska faktori ir viens no izplatītākajiem riska faktoriem, ar kuru savās darba vietās saskaras arvien vairāk nodarbināto visā pasaulē. Turklāt arvien vairāk tiek runāts par stresu, psihoemocionālo pārslodzi, spriedzi, ko var radīt nedrošība par darbu, laika trūkums, pārslodze, bet ne tikai… mūsdienās šo problēmu skata daudz plašāk runājot arī par nedrošību, kuru rada valsts politika, nodokļu sistēma, terorisma draudi, korupcija, ka arī katra konkrēta cilvēka dzīves veids. Šis koncepts paredz, ka psihoemocionālos riskus rada ne tikai darba vide un sliktas attiecības ar darba devēju vai kolēģiem, bet arī ārējā vide un cilvēku dzīves veids.

 

Darba vides iekšējai uzraudzībai ir preventīvs raksturs, un tās mērķis ir pēc iespējas agrīnākā stadijā atklāt darba vidē pastāvošos riska faktorus un novērst darbinieku drošībai un veselībai potenciālos riskus. Mūsdienu aktualitāte ir uz cilvēku vērsta profilakse: ilgtspējīgu stratēģiju izstrāde, lai aizsargātu cilvēkus pret riskiem, tā ir humanizēta profilakses koncepcija, kas maina prioritātes no finansēm uz cilvēku. Tādēļ, runājot par prevenciju, tika akcentēts, ka tieši darba vietās arvien populārākas kļūst veselības veicināšanas programmas. Atzīmējot, ka pašreizējās tradicionālās programmas, kas parasti koncentrējas, piemēram, uz mazkustīgumu, sliktu uzturu un smēķēšanu, nav tik efektīvas (jo cilvēki parasti atgriežas pie vecās uzvedības), kā programmas, kas novērtē veselības stāvokli, palīdz cilvēkiem izvirzīt konkrētus mērķus, un apmāca atbilstošas prasmes. Pirmais solis šādas vīzijas realizēšanai ir korporatīvās kultūras nostiprināšana, kas mudina darbiniekus uzņemties atbildību un mainīt savu uzvedību.




      Atpakaļ
Copyright websoft.lv